Tabaka satur nikotīnu – bezkrāsainu, eļļainu vielu, kas ir narkotiska un padara smēķētāju atkarīkgu. Tā ir atrākās iedarbības narkotika, un, lai iestātos atkarība, var pietikt tikai ar vienu cigareti.
Katra ieelpa caur plaušām piegādā smadzenēm nelielu nikotīnu daudzumu, kas iedarbojas ātrāk nekā heroīna deva, ko sev injace narkomāns. Ja vienas cigaretes laikā ievelkat dūmus 20 reizes, saņemat 20 nikotīna devas.
Nikotīns ir ātras iedarbības viela, un tā līmenis asinīs krītas uz pusi pēc 30 minūtēm un tā pakāpeniski nikotīns pamet jūsu organismu. Tas izskaidro, kāpēc cilvēki izsmēķē ap 20 cigarešu dienā. Tiklīdz cigarete nodziest, nikotīns organismu atstāj un smēķētājs sāk izjust – atmešanas simptomus.
Vairums uzskata, ka šīs blakusparādības ir tās briesmīgākās sajūtas, kad viņi mēģina vai ir spiesti atmest smēķēšanu. Tās lielākoties ir garīgas ciešanas, smēķētājs izjūt prieka balsta trūkumu. Vairāk par to uzzināsi lasot Allena grāmatu.
Kad mēs lietojam jēdzienu atkarīgs, domājam, ka esam tikai aizrāvušies ar ieradumu, kā arī vairums smēķētāju baidas no narkotikām, taču paši ir narkomāni, šo atkarību ir viegli pārtraukt, taču vispirms jums jāpieņem, ka esat atkarīgs no smēķēšanas.
Nikotīna atkāpšanās periodā nav nekādu fizisku sāpju.
Ir tikai nemiera un tukšuma sajūta, kad šķiet – kaut kā trūkst, tāpēc daži domā, ka tam ir kāds sakars ar viņu rokām. Ja tas ieilgst, smēķētājs kļūst nervozs , nedrošs, saspringts, viegli aizkaitināms un nepārliecināts par sevi. Tas ir kā izsalkums pēc indes – nikotīna.
