Šis tas, kas apgrūtina atmest smēķēšanu

Šādi iemesli, kas apgrūtina atmest smēķēšanu ir daudz un dažādi un iespējams daudziem tie atšķirās. Noteikti arī tu esi kaut vienu reizi centies atmest smēķēšanu. Ja to dara nepareizi, tad kā likums būs daži ko minēšu tālākajā rakstā.

Noteikti tās varētu būt bailes. Kāda dzīve būs pēc atmešanas un vai tā vispār mainīsies? Vai maltītes reiz būs baudāmas? Ja meiģināsi atmest smēķēšanu vai esi mēģinājis atmest ar gribasspēka metodi, tad tas noteikti būs stress. Tā turpināt varētu bezgalīgi, bet varbūt labāk uzskaitīt pāris ieguvumus, kas atgriezīsies pēc atmešanas.

Jūsu pašpārliecinātība un drosme.

Brīvība no nikotīna.

Nesmēķētāju dzīve ir ne tikai labāka, bezgalīgi baudāmāka.

Kad nolemsi atmest smēķēšanu un vai jau nesmēķē pāris dienas. Negaidi neko, ja tā darīsi tas var izbojāt tavu uzvaras gājienu. Arī kad smēķēji noteikti nemaz nejuti, kā cigaretes lēnām iznīcināja tavus nervus, veselību un visu pārējo, kad būsi atmetis viss labais atgriezīsies ar laiku un iespējams to uzreiz nemanīsi.

Pirmais, pozitīvais, kas varētu notikt apmēram pēc pāris minūtēm, kad būsi izsmēķējis pēdējo cigareti arteriālais asinsspiediens pazemināsies līdz normālam, atjaunosies normāla sirdsdarbība, normalizēsies skābekļa saturs asinīs, pastiprināsies spēja sajust garšu un smaržu utt.

Tad ar laiku pazudīs bālā sejas krāsa, nogurums, klepus, galvassāpes.

Ja neesi smēķējis jau ilgu laiku un jūties atmetis nedomā aizsmēķēt vienu cigareti, ja tā darīsi atsāksies ķēdes reakcija un būs atkal smēķētājs. Visiem tiem, kas ir atmetuši vienmēr būs vieglāk uzsākt nekā jaunam smēķētājam, kas tikai sāk eksperimentēt.

Atmest smēķēšanu nav nemaz tik grūti, ja to dara ar pareizu pieeju.

Advertisements

Atvieglo atmešanas simptomus

Alens Karrs min savā grāmatā, smēķētāji domā, ka smēķē prieka pēc, lai atslābinātos vai uzmundrinātu sevi. Īstenībā tie ir tikai māni. Patiesais iemesls ir vēlme atvieglot atradināšanās periodu.

Iesākumā cigaretes ir mūsu palīginstruments. Mēs to varam sabiedrībā izmantot vai neizmantot. Lai gan baisā ķēde jau ir sākusies. Mūsu zemapziņa iemācās, ka noteiktā laikā izsmēķēta cigarete mēdz būt patīkama.

Jo atkarīgāki no smēķēšanas kļūstam, jo lielāka kļūst vajadzība remdēt tukšumu, cigarete nomāc mūs aizvien vairāk, un mēs aizvien vairāk esam pārliecināti par pretējo. Tas notiek tik lēni un pakāpeniski, ka to grūti pamanīt. Līdzīgi, kā rakstā par garlaicību. Katru dienu mēs jūtamies. Daudzi smēķētāji neaptver, ka ir atkarīgi, līdz mēģina pārtraukt, un pat daudzi to neatzīst.

Ko smēķētājs iegūst atmetot smēķēšanu:

VeselībaVeselība
EnerģijaEnerģija
LabklājībaLabklājība
Dvēseles miersDvēseles miers
PašpārliecinātībaPašpārliecinātība
DrosmeDrosme
PašcieņaPašcieņa
LaimeLaime
BrīvībaBrīvība

Veselība

Veselība

Tā ir tikai smadzeņu skalošana, kas apgrūtina atmest smēķēšanu un, jo vairāk to mēs varēsim neitralizēt, jo vieglāk būs atmest smēķēšanu.

Veselības jomā šī smadzeņu skalošana ir visspēcīgākā, jo smēķētāji domā, ka apzinās savus veselības riskus, bet tā nav. Smēķētājs nevar sev atļaut domāt par veselības draudiem. Ja viņš to darītu, pazustu pat ilūzija par to, ka viņš izbauda savu “ieradumu”.

Pastāv arī mīts par smēķētāju klepu. Daudzi jaunie cilvēki, neuztraucas par savu veselību, jo neklepo. Patiesība ir gluži pretēja. Klepus ir viena no dabas šķietami drošajām metodēm, kā izvadīt no plaušām nevajadzīgas vielas. Klepus pats par sevi nav slimība, bet simptoms. Smēķētāji klepo, kad viņu plaušas cenšas atgrūst vēzi veicinošo indi. Kad viņi neklepo, šīs indes paliek viņu plaušās un izraisa vēzi. Smēķētāji izvairās no vingrinājumiem un pierod pie seklas elpošanas, lai neklepotu.

Mēs visi apgalvojam, ka veselība ir mūsu svarīgākais īpašums. Slims miljonārs jums pateiks, cik tas ir patiesi. Par postu, ko veselībai nodara cigaretes, jau sarakstīti vairāki sējumi. Problēma ir tā, ka smēķētājs to nevēlas zināt, kamēr nav izlēmis atmest smēķēšanu.

Smēķētāji mēdz uztvert šos veselības draudus kā neaprēķināmu pasākumu, kā uzkāpšanu mīnai. Iedzeniet to savā galvā – tas jau notiek. Katru reizi ievelkot dūmu, jūs ieelpojat vēzi izraisošo darvu, un vēzis nekādā ziņā nav pati ļaunākā no nāvējošajām slimībām, ko cigaretes izraisa vai veicina. Tās ir spēcīgas sirds slimības, arteriālās sklerozes, emfizēmas, trombozes, hroniskā bronhīta un astmas veicinātājs.

Tagad daudzi ārsti ar smēķēšanu saista visa veida slimības, tai skaitā diabētu, kakla un krūts vēzi. Tas mani nepārsteidz. Tabakas industrija izmanto faktu, ka medicīna nav zinātniski pierādījusi, ka smēķēšana ir tiešais plauša vēža izraisītājs, bet statistikas dati ir tik pārliecinoši, ka pierādījums nav vajadzīgs.

Laiks atmest smēķēšanu!

Interesants pētījums

Smēķēšana un zemūdens peldēšana. Vai var teikt, ka šāds apvienojums ir riska faktors dekompresijas slimībai? Vairumam nirēju ir labi zināms, ka alkohola lietošana pirms niršanas var izraisīt organisma atūdeņošanos, kas savukārt palielina dekompresijas slimības (DKS), kas pazīstama arī kā “kesona” slimība, rašanās risku. Jau sākotnēji, visus, kas apgūst zemūdens peldēšanu, māca izvairīties no alkohola lietošanas niršanas dienā, un pat iesaka atturēties visa niršanai atvēlētā atvaļinājuma laikā. Ekonomiski attīstītajās valstīs tūroperatori pat nepiedāvā alkoholu tiem cilvēkiem, kas reģistrējušies kā nirēji. Vismaz līdz brīdim kamēr nav beigusies niršana. Bet kā ir ar tabaku?

Smēķēšana, šķiet, ir daudz mazāks tabu nirējiem. Esmu novērojis daudzus pieredzējušus nirējus, kas izsmēķē cigareti tieši pirms niriena, starplaikā starp nirieniem, vai uzreiz pēc ieniršanu sērijas. Vairums smēķētāju, visticamāk, ir pazīstami ar veselības problēmām, ko izraisa tabakas patērēšana, taču izvēlas uzvilkt dūmu neraugoties uz visiem zināmajiem riskiem. Taču, šķiet, smēķējošie nirēji nezin, kā šī nodarbe ietekmē DKS.

Vai smēķēšana paaugstina DKS rašanās risku?
Ar zemūdens peldēšanu saistītajā medicīniskajā literatūrā var atrast ļoti maz informācijas par tabakas lietošanu un tā var sniegt tikai niecīgu daudzumu zināšanu par smēķēšanas ietekmi uz DKS rašanās risku. Ir pamats domāt, ka tādas ar smēķēšanu saistītās saslimšanas kā emfizēma, ateroskleroze, asinsvadu sašaurināšanās un holesterīna nogulsnes, ir priekšnoteikumi, lai rastos tādas smagas, ar zemūdens peldēšanu saistītas, traumas kā arteriālā gāzu embolija vai dekompresijas slimība. Smēķējošs nirējis var arī nezināt par saslimšanu ar kādu no iepriekš minētajām kaitēm. Meklējot informāciju tīmeklī ar populārākajiem meklētājiem Google un Yahoo, atrodam tikai vairākus rakstus, kas uzstājas pret smēķēšanu apvienojumā ar zemūdens peldēšanu iepriekš minēto iemeslu dēļ. Padziļinātu pētījumu, kas būtu veltīti smēķēšanas un DKS likumsakarību izpētei, līdz šim brīdim nav bijis.

Pētījums “Niršana un smēķēšana”
DAN apkopotā informācija par negadījumiem, kad zemūdens peldētāji sirguši ar DKS, satur arī detalizētu informāciju par simptomu raksturu un vai cietušais ir smēķētājs. Laika periodā no 1989. līdz 1999. gadam reģistrēti vairāk kā 4000 DKS saslimšanas gadījumi. Informācija tika nodota zinātniekiem no Djūka universitātes (ASV, Ziemeļkarolīna), kur, sadarbojoties ar DAN pārstāvjiem, tika veikta iegūtās informācijas analīza Pētījuma secinājumi publicēti žurnāla “Aviation, Space and Environmental Medicine” 2003. gada decembra numurā. Tajos stāstīts, ka neatkarīgi no citiem faktoriem, smēķētājiem novērojami smagāki DKS simptomi, kā nesmēķējošiem nirējiem.
DKS iekļauj sevī vairākus dažāda smaguma simptomus – sākot ar ādas niezi, sāpēm locītavās un beidzot ar konvulsijām, samaņas zaudēšanu un nāvi. Zinātniskais darbs, nosaukts “Tabakas smēķēšana un dekompresijas slimības smagums: retrospektīvs pētījums starp nirējiem – atpūtniekiem”, izklāsta ka kaislīgi smēķētāji (15 vai vārāk paciņgadi [viens paciņgads nozīmē ka smēķētājs patērē vienu paciņu cigarešu dienā gada garumā]) ir ar tieksmi iegūt smagākus DKS simptomus salīdzinot ar mazāk aktīviem smēķētājiem, kuriem savukārt ir smagāki simptomi salīdzinot ar nesmēķējošiem nirējiem.

Kaislīgi smēķētāji izjūt starpību
Kad salīdzināja kaislīgus smēķētājus ar nesmēķētājiem, tad atklājās, ka smēķētāji, kuriem attīstījās DKS, ar divreiz lielāku iespējamību izjuta smagākus simptomus nekā vieglus. Apmēram 37% cietušo kaislīgo smēķētāju bija novērojami smagi simptomi, kamēr tādi pie līdzīgiem apstākļiem bija tikai 24% nesmēķētāju. Ap 20% cietušo nesmēķētāju bija tikai viegli DKS simptomi, pret smēķētāju 14% (piebilde, pārējiem smēķētājiem simptomi bija smagāki).
Šis pētījums gan nepierāda, ka smēķēšana ir DKS rašanās iemesls. Taču tā viennozīmīgi parādīja, ja DKS simptomi parādās, tad smēķējošam nirējam to smagumam ir tendence pieaugt. Iespējamais iemesls ir smēķēšanas izraisītā asinsvadu sašaurināšanās plaušās.

Vai smēķēšana saistīta ar citiem riskiem?
Pētot iespējamos DKS riska faktorus, zinātnieki pārsvarā izmanto statiskas metodes, kas var arī nozīmēt, ka smēķēšana ietekmē faktorus, kas pakārtoti ietekmē saslimšanas norisi. Nepieciešami pētījumi, lai apstiprinātu faktu, ka smēķētāji pakļauti lielākam DKS riskam. Nepieciešams zināt kopējo procentuālo proporciju starp smēķējošiem un nesmēķējošiem nirējiem un to daļu, kas sirguši ar DKS, taču aptverošam pētījumam pagaidām trūkst izejas datu.

Smēķētājiem jābūt gataviem uzņemties vispārējās veselības kaitējuma risku kādu rada tabakas patēriņš. Iespējams, smēķētāji domā, ka vēzis, plaušu slimības un sirdskaites ir tik tālu, ka būs iespējams atteikties no cigaretes pirms tās sāksies. Attiecībā pret zemūdens peldēšanu, zināšanas, ka smēķēšana var būt saistīta ar smagākiem DKS simptomiem, jau ir pamatots iemesls atteikties no kārtējās cigaretes.

Avots: daivings

Vai cigarešu samazināšana palīdzēs atmest smēķēšanu

Daudzi smēķētāji uztver cigarešu daudzuma ierobežošanu, kā soli pretī atmešanai vai kā mēģinājumu kontrolēt atkarību no nikotīna, kā arī daudzi ārsti to iesaka darīt.

Protams, jo mazāk smēķējat, jo labāk jums klājas, taču kā solis pretī brīvībai šī ierobežošana ir fatāla.

Kāpēc šāda metode nepalīdzēs atmest smēķēšanu:

Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo šis smēķētājs ir vissliktākajā pozīcijā. Viņš joprojām ir atkarīgs no nikotīna.

Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo viņš pastāvīgi ilgojas pēc nākamās cigaretes.

Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo pirms tam viņš aizsmēķēja, kad vien vēlējās, tādējādi remdējot “atradināšanās simptomus”. Tagad papildus ikdienas spriedzei un stresam viņš patiesībā nolemj sevi pastāvīgiem “atradināšanās simptomiem”. Viņš kļūst nelaimīgs un nesavaldīgs.

Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo agrāk cigaretes nesagādāja viņam baudu un viņš pat neapzinājās, ka izsmēķē tās. Tas notika automātiski.
Vienīgās cigaretes, viņaprāt, sagādāja prieku, tika aizdegtas pēc atturēšanās perioda (no rīta, pēc maltītes utt.) Tagad, kad viņš katru cigareti gaida par stundu ilgāk, viņš izbauda katru no tām un jo ilgāk viņš cieš, jo labāka šī cigarete liekas.

Galu galā jūs varat visu mūžu nodarboties ar cigarešu ierobežošanu, kā rezultātā jūs sev uzspiedīsiet liekas mocības un tā vai tā tas nebūs tas, kas palīdzēs atmest smēķēšanu. Ja mēģināsiet ierobežot cigarešu skaitu jūs tikai ierobežosiet paši sevi…